Krišjānis Kariņš. Foto: Thierry Monasse/Flickr

Apkopojot informāciju par Krišjāņa Kariņa VIP lidojumu lietderību, 28.novembrī “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas deputāti nosūtīja valsts aģentūrai “Civilās aviācijas aģentūra” vēstuli, pieprasot sniegt informāciju par regulāro aviopārvadājumu lidmašīnās pieejamo brīvo sēdvietu skaitu dienās, kas sakrita ar Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātajām lidmašīnām.

Tikai 10.janvārī tika saņemta atbilde no Civilās aviācijas aģentūras, kurā norādīts, ka sakarā ar uzdotajiem jautājumiem pieprasīta informācija no “gaisa pārvadātājiem – “Air Baltic Corporation”, “Wizz Air”, “Ryanair”, kā arī “LOT Polish Airlines”.

“LOT Polish Airlines” informēja Civilās aviācijas aģentūru, ka 2022.gada 19. janvārī veiktajā reisā Nr. LO783 plkst. 13.55 no Varšavas (Chopin (WAW)) uz Rīgu bija pieejamas 52 brīvas sēdvietas, bet tās pašas dienas reisā Nr. LO784 plkst. 14.40 no Rīgas uz Varšavu (Chopin (WAW)) bija pieejamas desmit brīvas sēdvietas.

Savukārt “Air Baltic Corporation” Civilās aviācijas aģentūru informēja, ka “pieprasītā informācija, tostarp attiecībā uz konkrētu avioreisu noslogotību, ir uzskatāma par komerciāli sensitīvu un “Air Baltic Corporation” ieskatā šādas informācijas publiskošana var radīt nelabvēlīgu ietekmi uz gaisa pārvadātāja konkurētspēju, tādēļ “Air Baltic Corporation” nav iespējas sniegt pieprasīto informāciju”, tādējādi nesniedzot Saeimas deputātiem viņu pieprasītos datus.

Politiskais spēks uzskata “Air Baltic Corporation” atteikšanos sniegt informāciju par nepamatotu un, iespējams, politiski ietekmētu un motivētu. “Air Baltic Corporation” ir kapitālsabiedrība, kuras galvenais akcionārs ir Latvijas valsts, kam pieder 97,97% akciju, bet valsts kapitāla daļu turētāja pārstāve kapitālsabiedrībā ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

AS uzskata, ka informācijas slēpšana un mēģinājumi traucēt budžeta līdzekļu lietderīgas izmantošanas pārbaudi ir nepieņemami. Tāpēc AS deputāti vērsušies pie satiksmes ministra Kaspara Briškena, pieprasot sniegt atbildes uz  šādiem jautājumiem: vai ir pieņemama prakse, ka “Air Baltic Corporation” izvairās sniegt AS Saeimas deputātiem viņu pieprasīto informāciju; vai satiksmes ministrs Kaspars Briškens atbalsta un uzskata par pieņemamu šādu AS “Air Baltic Corporation” rīcību; vai arī  Briškens uzskata pieprasīto informāciju par komerciāli sensitīvu.

Ja satiksmes ministrs tomēr uzskata, ka šāda informācija Saeimas deputātiem nav nododama, lūgts norādīt šāda uzskata pamatojumu, ņemot vērā, ka “LOT Polish Airlines” šādu informāciju deputātiem sniedza.

Jau vēstīts, ka Latvijas delegācijas ceļa izdevumi uz Eiropadomes samitiem, kas segti no Eiropas Savienības (ES) budžeta, laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam bijuši 557 274 eiro, vēsta lsm. Tā liecina Eiropadomes Ģenerālsekretariāta sniegtā informācija raidījumam “Kas notiek Latvijā?”.

Šajā laika posmā notikušas kopumā 15 Eiropas līderu sanāksmes, uz kurām, izmantojot līgumreisus ar privātām lidmašīnām, devās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš  (“Jaunā Vienotība”) ar delegāciju. Informācija par visām Eiropas Savienības (ES) valstīm liecina, ka Latvijai izmaksātā summa ir vislielākā – kopumā vairāk nekā piektā daļa no visiem maksājumiem, vēsta medijs.

“Laikā, kamēr biju Ministru prezidents, godprātīgi strādāju valsts interesēs. Tajā laikā uznāca divas neparedzamas krīzes: Covid -19 pandēmija un Krievijas brutālais karš Ukrainā,” norāda ārlietu ministrs, bijušais premjers Krišjānis Kariņš. Viņš vēlas ieviest skaidrību attiecībā uz premjera starptautisko lomu, ņemot vērā, ka pēdējā laikā sabiedrībā izvērsusies aktīva diskusija, izskan dažādi pieņēmumi un arī Kariņam veltīta kritika šajā jautājumā.

Kā atgādina Kariņš, pandēmijas rezultātā visā pasaulē tika iztraucēts ikdienas ritms, tai skaitā smagi cieta gaisa satiksme: pandēmijas ietekmē cilvēki daudz mazāk ceļoja un aviosabiedrības samazināja reisu skaitu. To regularitāte tikai pakāpeniski atjaunojās.

“Kad 2022. gada sākumā pandēmijas draudi atkāpās, sākās Krievijas brutālais karš Ukrainā. Ir būtiski uzsvērt, ka visu šo laiku valdības darbs neapstājās. Pandēmijas laikā starptautiski sakari tika uzturēti ar videokonferenču starpniecību, kas pakāpeniski atgriezās klātienes tikšanos formā. Es tajā laikā uzturēju aktīvus kontaktus ar saviem kolēģiem citās valstīs (izpildvaras vadītājiem), tai skaitā ar Vācijas kancleru, Lielbritānijas, Kanādas, Spānijas, Nīderlandes, Dānijas, Polijas, Zviedrijas un citu valstu premjerministriem, kā arī ar Francijas prezidentu. Francijas prezidents ir ne tikai valsts augstākā amatpersona, bet vienlaikus ir arī izpildvaras vadītājs, līdzīgi kā Amerikas Savienoto valstu prezidents. Mūsu valsts interesēs bija ne tikai noturēt NATO un Eiropas Savienības (ES) valstu kopību visos šajos apstākļos, bet arī nodrošināt atbalstu Ukrainai cīņā pret Krieviju, kā arī nodrošināt pašu militāro drošību ar sabiedroto atbalstu. Panāktie lēmumi nebija pašsaprotami,” skaidro Kariņš.

Lasiet arī: FOTO | Spītējot salam, nepacietīgākie siguldieši Lidl atvēršanu gaidījuši no pieciem rītā

Lasiet arī: Rakstniece Inguna Bauere cīnās par dzīvību Madonas slimnīcas reanimācijā

Lasiet arī: Kura planēta tevi ietekmē un ko tas nozīmē – nosaki pēc dzimšanas datuma 

Lasiet arī: «Esmu piedzīvojis nenormālas lietas» – Judzis sola sarakstīt grāmatu par notikušo

Lasiet arī: Ēģiptiešu horoskops: sūtība un uzdevums dzīvē atbilstoši dzimšanas datumam

Lasiet arī: Būs grūti pierast – Samantai Tīnai pēc kāzām jauns uzvārds

“Tajā laikā es biju vienīgā valsts amatpersona, kurai bija tiešs kontakts ar citu valstu izpildvaras vadītājiem.  Tas izrietēja no tā, ka jau kopš 2019. gada biju strādājis un regulāri ticies ar viņiem, kā arī no tā, ka citu valstu izpildvaras vadītāji uztur regulārus kontaktus ar saviem kolēģiem. Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētājs, ārlietu ministrs un Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs katrs atsevišķi ar saviem tiešajiem kolēģiem tandēmā strādā, lai palīdzētu gatavot augsni lēmumiem, kurus, galu galā, pieņem izpildvaras vadītāji.  Jebkurā krīzē mūsu valstī galvenā loma ir paredzēta tieši valdībai ar Ministru prezidentu priekšgalā.  Pandēmija un Krievijas karš Ukrainā tam nebija un nav izņēmums,” uzsver bijušais premjers.

Pēc viņa sacītā, “Eiropas valstīs ir iedibināta prakse, ka izpildvaras vadītāji regulāri tiekas Eiropadomē (uz kuru dažas valstis aizvien deleģē augstāko amatpersonu, kurai nav izpildvaras funkcijas). Tur pieņem lēmumus par visiem kopīgiem darbiem, tai skaitā par Covid-19 vakcīnu kopīgo iepirkumu, atbalstu Ukrainai un nosodījumu Krievijai.  Kaut tikšanās reizes ir regulāras, to garums ir ļoti mainīgs un raksturīgas ar to, ka strādā līdz vēlai naktij vai pat agram rītam.  Krīzes laikos tikšanās reizes šajā formātā notika daudz biežāk nekā miera laikos.  Papildus notiek arī “neformālas” Eiropadomes.  Ir svarīgi atzīmēt, ka šajās izpildvaru vadītāju sanāksmēs neviens cits no valsts nevar aizvietot Ministru prezidentu. Ja mūsu Ministru prezidents nav klāt, tad Latviju pārstāv kāda cita valsts, kurai to būtu lūguši. Tā, piemēram, vienā sapulcē pārstāvēju arī Igaunijas kolēģi, kurš bija saslimis. Jebkurš cits ministrs, tai skaitā ārlietu ministrs, ministru sanāksmēs var nozīmēt vairākas amatpersonas piedalīties savā vietā. Visi ministri ir aizvietojami.  Ministru prezidents nav aizvietojams.”

Izpētot Valsts kancelejas datus, ”Latvijas Televīzijas” raidījums “De facto” neguva pārliecību par šādu tēriņu lietderību katrā reisā. Vairākos gadījumos izskatās, ka dārgie lidojumi izmantoti, lai Kariņš varētu Latvijā atgriezties piektdienas vakarā.

“De facto” izpētītais liecina, ka, piemēram, 2023. gadā jūnija sākumā uz Eiropas Politiskās kopienas sanāksmi Kišiņevā un atpakaļ Kariņš devās biznesa lidojumu aviokompānijas “VistaJet” gaisa kuģī “Cessna 560XL Citation XLS+”. Tas izmaksāja 35 tūkstošus eiro. Savukārt 20. jūnijā tūlīt pēc valdības sēdes vadīšanas Kariņš devās uz Ukrainas atjaunošanai veltītu konferenci Londonā. Sešu cilvēku delegācijas lidojums firmas “SmartWings” lidmašīnā “Cessna 680 Citation Sovereign+” izmaksāja 30 tūkstošus eiro.

Valsts kanceleja vairākām vizītēm klāt pievienoja arī skaidrojumu par to, kāpēc bija nepieciešams izmantot speciālos lidojumus. Daži izklausās diezgan pamatoti, piemēram, pēkšņs bijušās Vācijas kancleres Angelas Merkeles vai Francijas prezidenta Emanuēla Makrona uzaicinājums, saspringtā drošības situācija neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, uzņemošās valsts lidostas slēgšana komercreisiem samita dēļ vai vairāku vizīšu virkne, pēc kuras premjers citādi nepagūtu atgriezties Rīgā, lai tur uzņemtu augstus ārvalstu viesus. Tomēr vairākos gadījumos pamatojumu specreisu izmantošanai Valsts kanceleja nesniedza vispār, bet citos tas nebija pārliecinošs.

Piemēram, tie izmantoti, atgriežoties no neformālajām Eiropadomēm piektdienas vakarā, lai gan krietni lētāk būtu pārnakšņot viesnīcā un atlidot ar komercreisu sestdien. Tāpat ne vienmēr ir skaidrs, vai Kariņam nebija iespējas lidot uz pasākumu iepriekšējā vakarā, piemēram, izmantojot savienotos reisus, ja tiešo reisu nav vai tie ir neizdevīgā laikā. Tāpat nav pārliecības, vai pirms lēmuma par specreisa pasūtīšanu apsvērta premjera kalendāra pārplānošana, atsakoties no kādiem pasākumiem Rīgā.

Kariņš vairākkārt uzsver, ka par lidojumu izmaksām neesot zinājis un domājis, jo koncentrējies uz vizīšu saturu.

Valstij visdārgāk izmaksāja Kariņa šīgada divi pēdējie speciālie lidojumi uz Briseli un atpakaļ par 49 950 eiro.

Eiropas Savienības samits ar Latīņamerikas un Karību valstu kopienu notika 17. un 18. jūlijā – pirmdien un otrdien. Valsts kanceleja apgalvo, ka par speciālā reisa izmantošanu izlemts, jo “līdz pat pēdējam brīdim” nebija informācijas, vai samits notiks vienu dienu vai divas. Tas gan neizskaidro, kāpēc piecu cilvēku delegācija nevarēja uz Briseli atlidot jau svētdien vai izmantot pirmdienas rīta komercreisu. Arī atpakaļceļa biļetes, visticamāk, varēja nopirkt uz trešdienas rītu – tas gan nozīmētu, ka Kariņa ieplānotais atvaļinājums sāktos dienu vēlāk.

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!