Vairums (74%) aptaujāto iedzīvotāju atbalsta elektroniskās uzraudzības ieviešanu Latvijā, liecina Valsts probācijas dienesta (VPD) veiktā sabiedriskās domas aptauja.

Vienlaikus VPD norāda, ka teju puse iedzīvotāju pilnībā neizprot, kādos gadījumos un kam tiek piemērota elektroniskā uzraudzība.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 57% iedzīvotāju bija informēti, ka elektroniskā uzraudzība Latvijā pašlaik ir piemērojama tikai pirms termiņa no ieslodzījuma vietas atbrīvotām personām. Ceturtā daļa iedzīvotāju atzina, ka nav informēti par to, kam tiek piemērota elektroniskā uzraudzība, kā arī liela daļa kļūdaini domāja, ka elektronisko uzraudzību Latvijā var piemērot tikai administratīvi sodītajiem, par nenozīmīgiem pārkāpumiem sodītajiem vai, lai uzraudzītu pašus bīstamākos noziedzniekus.

Savukārt seši no desmit aptaujātajiem (61%) atzīst, ka elektroniskā uzraudzība ir gudrs ilgtermiņa risinājums, kas valstij izmaksā mazāk nekā ieslodzīto uzturēšana cietumos. Tāpat 68% atzīst, ka elektroniskā uzraudzība ir atbalstāma, jo sabiedrībai ir labāk, ka ieslodzītie strādā un maksā nodokļus valstij. Vienlaikus 37% iedzīvotāju arī min, ka elektroniskā uzraudzība pasaulē nav jaunums un Latvijai ir jāiet līdzi laikam.

Tikai 6% no aptaujātajiem atzīst, ka personīgi neatbalsta elektroniskās sistēmas ieviešanu Latvijā. Kā galvenais iemesls šādai attieksmei minēts tas, ka elektroniskā uzraudzība neatturēs no nozieguma izdarīšanas, ja notiesātais vēlēsies to paveikt, un tas, ka nav ticības, ka notiesātais varētu izmainīties. Tāpat kā viens no iemesliem uzsvērts arī tas, ka sabiedrības attieksme pret šiem cilvēkiem varētu būt nosodoša, līdz ar to integrācija nebūs veiksmīga.

Latvijā elektroniskā uzraudzība laika posmā no pērnā gada 1.jūlija līdz šī gada 1.jūnijam piemērota 51 notiesātajam. Elektronisko uzraudzību pašlaik iespējams piemērot pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, tādējādi nodrošinot pakāpenisku notiesātā integrēšanos sabiedrībā, kā arī tā ir ievērojami ekonomiskāka nekā brīvības atņemšanas soda izpilde. Teju visas Eiropas Savienības valstis īsteno šo praksi. Latvijā šī projekta izmaksas tiek segtas no Norvēģijas finanšu instrumenta (85%) un valsts līdzfinansējuma (15%).

Sabiedriskās domas aptaujā piedalījās 500 respondentu no visas Latvijas. Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Berg Research”.

Informācija : BNS

Publicitātes foto