Foto: Unplash.com

Pandēmija ir bijis nopietns pārbaudījums ne vien cilvēku mentālajai veselībai, bet arī savstarpējām attiecībām ar ģimeni un tuviniekiem. Arī BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti šajā ziņā parāda neviennozīmīgu ainu – 19% aptaujāto kopš pandēmijas sākuma ar tuviniekiem strīdas biežāk (6% strīdas izteikti biežāk, 13% nedaudz biežāk), 43% šajā ziņā nekas nav mainījies, 22% strīdas pat mazāk, savukārt 16% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Pandēmija viena, ietekme uz attiecībām – dažāda

Covid-19 ir ietekmējis cilvēku darba gaitas, finansiālo situāciju, ierobežojis iespējas satikt tuviniekus un draugus, kā arī ierasto darbību veikšanu, piemēram, dejas, dziedāšanu, sporta zāles apmeklēšanu, izklaides u. c. Tāpat pastāvīgu emocionālo spriedzi ir radījis lielais informācijas apjoms un sašķeltība par pandēmijas laikā saslimušajiem, mirušajiem, vakcinētajiem un vakcinācijas nepieciešamību.

Psihoterapeite-psihiatre Sandra Pūce dalās savos novērojumos, norādot, ka lielākā daļa ģimeņu ir pielāgojušās jaunajai situācijai, bet, lai to izdarītu, daudzi ir izdeguši un ilgojas pēc iepriekšējās ikdienas dzīves.

Jaunajiem apstākļiem kopumā labāk pielāgojušies seniori un vidējā paaudze, bet grūtāk bijis jauniešiem, kuriem izpalika sociālā dzīve, treniņi, mācības klātienē un izklaide, kas veicina vientulības sajūtu un mentālās veselības saasinājumus. Savukārt ģimenēs, kurās problēmas bija jau pirms Covid-19 sākuma, biežāk parādījās alkohols, kā arī verbālā un fiziskā vardarbība, ko veicināja apstāklis, ka bija mazāk iespēju no situācijas “aizmukt.”

Lasiet arī: Varmākām ar tiesas lēmumu būs jāapmeklē obligātu rehabilitācijas kursu

Biežākās kļūdas strīdu laikā

Terapeite norāda – strīdā nevajadzētu pārmest visus dzīvē sakrātos, iespējams, neizsacītos aizvainojumus, neizpaustās dusmas un “sentēvu grēkus”, lai tas nenovestu pie ģimenes krīzes, kuras laikā tiek “sadedzināti” visi tilti un atpakaļceļš vairs nav iespējams. Tāpat S. Pūce norāda, ka strīda laikā cilvēki mēdz kļūt egocentriski un savas jūtas un problēmas stādīt augstāk par visu, un neredzēt to, ka otra persona tiek sāpināta. Tur arī rodas nespēja vienoties, atbalstīt un nonākt pie vienota kompromisa. Strīdi ir attiecību sastāvdaļa, un ir saprotama vēlme aizstāvēt savu viedokli, tomēr tajā pašā laikā ir svarīgi meklēt iespējas salabt, atvainoties un izlīgt mieru.

Lasiet arī: Rīta kafija sarunājas | Beidz izlikties, ka tev nav problēmu

Speciāliste aicina neatlikt izrunāšanos un miera izlīgšanu uz citu dienu, kā arī “nepaslaucīt problēmu zem tepiķa”, bet gan risināt to pēc iespējas ātrāk, lai mazinātu kaitējumu attiecībām.

Strīdu ietekme uz bērniem

Bērniem nebūtu jādzird vai jāredz vecāku strīdi un nesaskaņas ne ikdienā, ne arī pandēmijas laikā, jo tas ietekmē bērna personības attīstību, paļāvību, drošības sajūtu un attiecības ar citiem vienaudžiem. Zināms, ka bērni, kuri neklausa, kaujas, apsaukā citus vienaudžus un ir agresīvi, visbiežāk paši ģimenē ir redzējuši vai cietuši no vardarbības. Tāpat bērni nereti pārprot vecāku strīdu nopietnību un sāk sevi uzskatīt par strīdu cēloni. Tā rezultātā viņi kļūst nomākti, depresīvi un ar tendenci uz pašnāvnieciskām domām, īpaši, ja netiek saņemts atbalsts.

S. Pūce skaidro, ka veselīga ģimene sastāv no personībām (arī mazs cilvēks ir personība), kuras spēj cita citā ieklausīties un pamatoti aizstāvēt savu viedokli, neaizvainojot pārējos ģimenes locekļus.

“Ģimene ir kā komanda, kur nozīme ir katram individuāli, bet spēks ir kopības sajūtā un savstarpējā atbalstā,” tā terapeite.

Speciāliste aicina vasaras silto un saulaino laiku izmantot, lai, aktīvi kustoties un dodoties pie dabas, atgūtu dzīvesprieku un no krīzes periodu paņemtu iegūtās mācības par ģimenes nozīmi.

Salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri, dati norāda, ka šobrīd ir ievērojami samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuru attiecības ar tuviniekiem Covid-19 nav ietekmējis. 2020.gada oktobrī ievāktie dati liecināja, ka 13% aptaujāto ar tuviniekiem strīdējās biežāk nekā parasti, 78% nekādas izmaiņas novērojuši nebija, 5% strīdējās retāk nekā pirms Covid-19, bet 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Raugoties gada griezumā, parādās vēl lielākas atšķirības – 2020.gada aprīlī tikai 6% atzīmēja, ka attiecības ar tuviniekiem ir pasliktinājušās un strīdi kļuvuši par biežāku parādību.

Tāpat dati parādīja, ka 78% Covid-19 attiecības ar tuviniekiem nav mainījis, 5% pauda viedokli, ka strīdu tobrīd bija mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1747 respondentus.

Komentāri 0

youtube icon
Abonēt youtube