Foto: Pixabay
Pagājušais gads kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē, dalot šo vietu ar 2015. gadu. Septembris ar vidējo temperatūru 3,5 grādi virs normas kļuva par siltāko novērojumu vēsturē. Nokrišņu daudzums 2023. gadā bija lielāks par normu, kaut gan maijā un jūnijā bija ļoti sauss, maijam kļūstot par sausāko un jūnijam par otro sausāko mēnesi novērojumu vēsturē. Turpretī vasaras otrā pusē piedzīvojām vairākus negaisus ar lielgraudu krusu, maksimālajām vēja brāzmām sasniedzot 32,6 m/s spēku, informē Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2023. gadā bija +7,8 grādi, kas ir 1,0 grāds virs klimatiskās standarta normas (1991.–2020. gads). Rezultātā 2023. gads kļuva par trešo siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), šo vietu dalot ar 2015. gadu. 2023. gads bija jau 11. pēc kārtas, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu.
Vissiltākais 2023. gads bija Rīgā, kur vidējā gaisa temperatūra bija +9,0 grādi, bet visvēsākais gads bija Alūksnē: +6,6 grādi. Teritoriāli vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas 2023. gadā bija no +0,7 grādiem Latvijas rietumos līdz +1,4 grādiem valsts dienvidaustrumos.
Gaisa temperatūras amplitūda Latvijā 2023. gadā bija 60,8 grādi. Zosēnos 10. martā tika novērota gada zemākā gaisa temperatūra –26,4 grādi. Savukārt gada augstākā gaisa temperatūra (+34,4 grādi) tika reģistrēta 16. augustā Bauskā, kas ir arī jauns Latvijas 16. augusta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Tā ir augstākā maksimālā gaisa temperatūra, kas Latvijā reģistrēta kopš 2014. gada 4. augusta, kad Ventspilī tika novēroti +37,8 grādi.
Gada laikā vairākas reizes pieredzējām krasas temperatūras izmaiņas. Visstraujākās gaisa temperatūras izmaiņas notika gada sākumā – no +5,4 grādiem 1. janvārī vidējā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –13,2 grādiem 6. janvārī, bet pēc tam atkal paaugstinājās līdz +4,3 grādiem 14. janvārī. Līdz ar to sešu dienu laikā vidējā gaisa temperatūra pazeminājās par 18,6 grādiem un uzreiz pēc tam astoņu dienu laikā paaugstinājās par 17,5 grādiem Citas ievērojamas gaisa temperatūras izmaiņas notika arī martā, kad piecu dienu laikā tā paaugstinājās par 13,4 grādiem, augusta sākumā, kad trīs dienu laikā tā pazeminājās par 8,9 grādiem, kā arī oktobrī, kad gaisa temperatūra sešu dienu laikā pazeminājās par 10,9 grādiem un dažas dienas vēlāk atkal piecu dienu laikā pazeminājās par 11,4 grādiem.
Nokrišņu daudzums
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2023. gadā bija 761,1 mm, kas ir 11% virs gada normas (685,6 mm). Aizvadītais gads bija mitrākais kopš 2017. gada. Vislielākais nokrišņu daudzums 1065,1 mm tika novērots Rucavā, bet vismazāk nokrišņu bija Bauskā – 524,2 mm.
Daugavpilī ar kopējo nokrišņu daudzumu 887,0 mm, kas ir 40% virs normas, pērrnais gads bija vismitrākais salīdzinājumā ar normu, savukārt vislielākā negatīvā novirze no normas bija Jelgavā, kur gada kopējais nokrišņu daudzums bija 524,9 mm jeb 19% sausāks par normu.
Saules spīdēšanas ilgums
Visā valstī 2023. gads bija saulaināks nekā vidēji klimatiskās standarta normas periodā. Latvijas austrumos vietām saules spīdēšanas ilgums bija pat 10% virs ierastā, taču pārējos reģionos pagājušais gads bija pāris procentus saulaināks nekā vidēji 1991.-2020. gadu periodā. Savukārt absolūtais saules spīdēšanas ilgums stundās 2023. gadā vismazākais bija Vidzemes augstienē, bet vislielākais – Rīgas līča piekrastē Vidzemē.
Vēja ātrums
2023. gadā kopumā 46 dienās kādā no novērojumu stacijām maksimālās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s),no kurām deviņāsdienās brāzmu ātrums sasniedza stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s), bet divās no tām brāzmas bija pat virs 30 m/s. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika reģistrētas 7. augustā Dobelē, kad arī bija viens no gada ievērojamākajiem negaisiem. Šajā pašā dienā vēl vienā citā stacijā maksimālās vēja brāzmas sasniedza 30 m/s – Madonā (30,3 m/s). Otra 2023. gada vētra, kuras laikā brāzmas pārsniedza 30 m/s, tika novērota 23. novembrī, kad Ventspilī maksimālās vēja brāzmas sasniedza 30,8 m/s.
Pagājušajā gadā reģistrēti daudzi interesanti novērojumi dzīvajā dabā. Vairākām putnu sugām gan pavasarī, gan rudenī reģistrēti agri vai vēli novērojumi, dažām sugām pat pārspējot rekordus, piemēram, parastajam šņibītim pavasarī agrākais atgriešanās datums novērojumu vēsturē.
Aktivitāti dabā vasarā ietekmēja gan maija sākuma salnas, gan jūnija karstais un sausais laiks, kā arī augusta mitrums. Rudens sākumā novērota ziedēšana vairākiem krūmiem un kokiem, kas parasti zied pavasarī – augi sauso vasaras sākumu uztvēruši kā miera periodu ziemā. Siltā septembra ietekmē arī ļoti aizkavējās koku un krūmu lapu dzeltēšanas un krišanas sākums.
Lasiet arī: VIDEO | Ainaram Bumbierim jauna dziesma par tumši brūnajām acīm
Lasiet arī: Sanda Dejus būs komandas kapteine jaunā minēšanas šovā
Lasiet arī: Plīvurā un līgavas kleitā – Samanta Tīna publisko kāzu foto
Lasiet arī: Šovasar Latvijā uzstāsies Braiens Adamss
Lasiet arī: Ko stāsta ezotēriķi: veiksmi nesošie un bīstamie māju un dzīvokļu numuri
