Arvils Ašeradens. Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja/Flickr

Ekonomikas doktors, kādreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nosodījis finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumus, ka “vienīgā izaugsmes atslēga Latvijā ir tā, vai valdība spēs sekmīgi investēt Eiropas fondu līdzekļus.”

Dombrovskis uzsver, ka ES fondu apguvei ir jābūt vienai no valsts prioritātēm, bet ir vairāk nekā dīvaini no finanšu ministra dzirdēt, ka tā ir “vienīgā atslēga” uz Latvijas izaugsmi. “Arī “Latvijas attīstībai” savā Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmā fondu apguvi uzskata par vienu no galvenajām prioritātēm, bet mēs nekad to nesauktu par vienīgo iespēju. Ja kāds domā tik pesimistiski, tad man jājautā, kā valdība un Ašeradena kungs redz savu pienesumu Latvijas ekonmikas attīstībai?” norāda Dombrovskis, atgādinot, ka tik sliktā situācijā ar fondu apgūšanu, kādā esam šobrīd, Latvija vēl nekad nav bijusi.

Savos izteikumos Ašeradens atsaucas uz Produktivitātes institūta pētījumu, uzsverot ka nākotnē priekšroka tiks dota “tām komandām un tām programmām, kuras jau ir gatavas un kurās ir labi ieviesēji.” Tiesa jaunākajā Latvijas produktivitātes ziņojumā norādīts, ka “nepieciešams panākt, lai ES līdzekļi tiktu gudri un pilnā apjomā ieguldīti atbilstoši ES un Latvijas prioritātēm,” kas ir pilnīgi pretēji ministra paustajam.

“Valdībai pirmajā vietā ir naudas apgūšana, proti, atrast projektus, kur visvienkāršāk izpildīt EK “papīru kārtošanas prasības”. Kāda ir šo projektu ilgtermiņa atdeve ekonomikai un kur tas ir mūsu prioritāšu sarakstā? Tas valdībai absolūti sekundāri,” uzsver Dombrovskis.

“Latvijas attīstībai” jau norādījusi, ka fondu sniegtās iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas, jo iztrūkst vīzijas par valsts prioritātēm un ES fondu izmantošana neatspoguļo vienotu valstisku redzējumu. Pārāk daudz ES fondu naudas tiek apgūta mehāniski un formāli, nesniedzot ieguldījumu ne Latvijas konkurētspējā, ne eksporta potenciālā vai visu iedzīvotāju labklājībā.

Šogad pastāv risks neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro Eiropas Savienības fondu investīciju, teikts Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā par ES fondu un Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī – 2024.gada janvārī.

Jāpiebilst, ka 5. martā finanšu ministra Arvila Ašeradena vadībā ministriju vadītāji un pārstāvji tikās Eiropas Savienības (ES) fondu tematiskās komitejas sanāksmē, lai vienotos un tālākai izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) nodotu konkrētus priekšlikumus ES fondu 2021. – 2027. gada programmas investīciju izmaiņām un pilnveidei. Komiteja atbalstīja rosināto finanšu investīciju pārdali 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas kopējā investīciju portfeļa apjomu, tādējādi novēršot iepriekš izskanējušos fondu finansējuma riskus.

“Valdības ministri ir vienojušies par izmaiņām ES fondu programmā, kas ļaus novērst fondu finansējuma zaudēšanas riskus un ļaus pieejamo fondu finansējumu ieguldīt pilnā apmērā. Esmu priecīgs, ka esam atraduši veidu, kā pārkāpt pāri programmas aizkavēšanās lūzuma punktam, un vienojušies par teju 663 miljonu eiro pārdali, kas ļaus arī iecerētajā apmērā nodrošināt ekonomikas izaugsmi,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Ņemot vērā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda ieviešanas nepietiekami straujo tempu līdz šim, Finanšu ministrija (FM) ir izvirzījusi nepieciešamību steidzami kāpināt investīciju tempus, lai pilnībā investētu ES fondu finansējumu 2026. un 2027.gadā. Tas ļautu veicināt arī straujāku valsts ekonomisko izaugsmi, informē Finanšu miistrija (FM).

Šī gada janvārī FM vadībā ES fondu ministru komitejā izstrādāja ceļa karti ES fondu finansējuma pārdalei un ES fondu 2021-2027. gada plānošanas perioda programmas grozījumiem. Februārī FM sadarbībā ar nozaru ministrijām sagatavoja priekšlikumu investīciju portfeļu pilnveidei un izmaiņām. Viens no būtiskākajiem izmaiņu kritērijiem – tiem būtiski jāpalielina investīciju temps un turpmākajos gados jāizpilda vismaz minimālie ikgadējie Eiropas Komisijā (EK) deklarējamo izdevumu mērķi. Tāpat tiem jābūt vērstiem uz ekonomisko izaugsmi un strukturālu tautsaimniecības izaicinājumu risināšanu. Plānojot investīciju izmaiņas, tika ņemta vērā arī projektu uzsākšanas gatavība un līdzšinējā virzība.

Kopumā komitejā tika atbalstītas rosinātās pārdales 662,8 miljonu eiro apmērā, saglabājot katras ministrijas investīciju portfeļa apjomu. Lielākās izmaiņas projektu finansējuma pārdalē skar Satiksmes ministriju, kur iecerēts starp ministrijas projektiem pārvirzīt 335,3 miljonus eiro.

Tam seko Ekonomikas ministrija ar 116,8 miljonu eiro pārdali, Izglītības un zinātnes ministrija ar 75,7 miljonu izmaiņām projektu portfelī, Veselības ministrija ar 47,3 miljoniem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – 34,8 miljoniem, Iekšlietu ministrija – 24,7 miljoniem, Finanšu ministrija – 12,7 miljoniem, Labklājības ministrija – 8,9 miljoniem un Kultūras ministrija ar 6,7 miljoniem eiro.

ES fondu investīciju izmaiņas pirmajā posmā paredz palielināt “Altum” aizdevumu programmu, jaunu darba vietu radīšanu eksportējošos uzņēmumos, uzņēmumu komercdarbības procesu digitalizēšanu un veicināt ārējo tirgu apguvi, kā arī plānots atbalsts pētījumiem. Būtiskas finansējuma pārdales plānotas transporta nozarē, paredzot, piemēram, papildu finansējumu pasažieru vilcienu iegādei. Papildu finansējumu plānots novirzīt arī pirmsskolas izglītības infrastruktūras attīstībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas bērniem (tai skaitā sociāli un ekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošām personu grupām) saņemt pašvaldības sniegto pirmsskolas izglītības pakalpojumu un nodrošinātu bērna vecāku pilnvērtīgu atgriešanos darba tirgū. Lai veicinātu nevienlīdzības mazināšanu un sociālo iekļaušanu, tiek paredzēts palielināt atbalstu bērnu tiesību un aizsardzības sistēmas pilnveidošanai, tostarp atbalsta instrumentu izstrādei vardarbības pret bērniem novēršanai.

FM sadarbībā ar nozaru ministrijām un sociālajiem un sadarbības partneriem sagatavos ES fondu programmas grozījumus, grozījumu priekšlikumi tiks izskatīti arī ES fondu Uzraudzības komitejā, kā arī notiks neformālas konsultācijas ar EK. Pēc konsultācijām ar EK, FM 2024. gada 2. ceturksnī iesniegs MK ES fondu 2021-2027. gada programmas projektu.

Pārējie FM februārī saņemtie investīciju priekšlikumi (kopumā 1,7 miljardu eiro apmērā) tiks vērtēti kontekstā ar ES fondu vidusposma pārskata sagatavošanu, ko paredzēts sagatavot līdz 2025.gada sākumam.

2021.–2027. gada plānošanas periodā Latvijai ir pieejams ES fondu atbalsts 4,4 miljardu eiro apmērā.

Lasiet arī: Gudrības un zintis, kāpēc poda vāks tualetē vienmēr jātur ciet

Lasiet arī: «Lūdzu, vairs nevairojaties» – sekotāji Didrihsonei pārmet pārlieku biežu atpūtu bez bērna

Lasiet arī: Medijs: Krievijas prezidenta «vēlēšanās» viltoto balsu skaits ir rekordliels

Lasiet arī: Pēc 15 gadu pārtraukuma uz skatuves atgriežas Rebel dibinātājs Igors Novikovs

Lasiet arī: Labāko draugu horoskops: ciešākās draudzības saites, ko katrai no zodiaka zīmēm sola zvaigznes

Lasiet arī: Lelde Ceriņa publisko seksīgus foto un dalās pārdomās par dzīvi pēc šķiršanās

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!