Foto: Pixabay

Pagājušajā gadā Krievija turpināja savus impēriskos centienus pilnībā pakļaut Ukrainu, un nekas neliecina, ka Krievija gatavojas no tā atkāpties. Krievija savā saasinātajā draudu uztverē joprojām uzskata, ka karš ir daļa no globāla līmeņa konfrontācijas ar Rietumiem, kuri mēģina iznīcināt Krieviju, publicējot ikgadējo darbības pārskatu, norāda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Šāda Krievijas domāšana nozīmē, ka Rietumiem jārēķinās ar ilgstošu Krievijas militāru agresiju Ukrainā. Tāpat sagaidāms, ka Krievija arī turpinās īstenos ietekmes pasākumus pret Rietumvalstīm, tostarp Latviju, arvien vairāk tiešā veidā demonstrējot savu naidīgo attieksmi, norādīts SAB 2023.gada darbības pārskatā.

Tajā uzsvērts, ka kara ietekmē Rietumvalstu sabiedrības ir kļuvušas vērīgākas un zinošākas. Cenšoties ierobežot Krievijas agresīvās darbības, Rietumvalstis pieņēmušas virkni lēmumu, piemēram, par sankcijām, propagandas mediju ierobežošanu, Krievijas izlūkošanas virsnieku izgaismošanu un izraidīšanu, enerģētiskās neatkarības stiprināšanu u.c. Tomēr Krievija nav nonākusi pilnīgā izolācijā un spēj īstenot savas intereses. Krievijas spējas kaitēt un destabilizēt ir mazinājušās, taču nav izzudušas.

Lai sasniegtu mērķi, Krievija pastāvīgi izplata propagandas vēstījumus par Ukrainu kā neuzticamu partneri, kas neefektīvi izmanto Rietumvalstu sniegto militāro un finansiālo palīdzību un to pat ļaunprātīgi izmanto.

Tāpat Krievija cenšas ietekmēt Rietumu politisko vadību un sabiedrību, norādot, ka Rietumvalstis izjūt milzīgu finansiālo slogu Ukrainas atbalsta dēļ, norādīts pārskatā.

Rietumu atbalsta mazināšana Ukrainai var rezultēties ne tikai ar būtisku Krievijas militāro pārsvaru pār Ukrainu un attiecīgi jaunu teritoriju okupēšanu, bet arī sagraut jau tā būtiski ievainoto Eiropas drošības arhitektūru. Rietumiem ievērojami nepalielinot atbalstu Ukrainai, Vladimira Putina režīms kopumā gūs pārliecību par savām spējām ietekmēt Rietumus, kā arī var palielināties Krievijas impēriskā apetīte. Savukārt Krievijas armija būs ieguvusi milzīgu kaujas pieredzi, tostarp cīnoties pret Rietumu militāro tehniku un bruņojumu. Tas kopā ar plānoto Krievijas armijas paplašināšanos arvien vairāk palielinās Krievijas militārās agresijas riskus arī pret NATO, norādīts pārskatā.

Pārskatā uzsvērts, ka, neraugoties uz pašreizējo Krievijas politiskās sistēmas stabilitāti, gandrīz droši, ka Krievijā valdošajam režīmam būs jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem – ekonomiskajām problēmām, jauniem negaidītiem incidentiem, sabiedrības spriedzes un neapmierinātības manifestēšanos.

Lai arī nenotiek aktīva gatavošanās varas maiņai, SAB informācijas liecina, ka Krievijas elitē novērojamas diskusijas par dzīvi pēc Putina, iespējamiem nākamajiem līderiem un to, kā nodrošināt savu ietekmi varas maiņas gadījumā.

Pārskatā sniegts vērtējums arī par Baltkrievijas politiskajiem procesiem un to iespējamo ietekmi. 2023. gads Baltkrievijā iezīmē arvien pieaugošāku Krievijas ietekmes nostiprināšanos visās ar Krievijas izvērsto pilna apmēra iebrukumu Ukrainā saistītajās valsts darbības jomās un tā izraisīto starptautisko spiedienu. Pēdējā gada laikā nav novērojamas būtiskas izmaiņas Baltkrievijas sabiedrības noskaņojumā par notiekošo valstī. Sabiedrībā kopumā ir novērojama augsta neapmierinātība ar politisko situāciju, tomēr plaši īstenotās represijas pret politisko opozīciju, medijiem, nevalstiskajām organizācijām un pilsonisko sabiedrību ir ievērojami mazinājušas jebkādu plašāku protesta iespējamību.

Lasiet arī: Vairāk nekā 4000 Krievijas pilsoņu nemaz nav jāapliecina latviešu valodas zināšanas

Lasiet arī: Nedēļas horoskops: 16. – 22. februāris

Lasiet arī: «Ļoti, ļoti svētīgi» – Samanta Tīna pirms kāzām ievērojusi 40 dienu askēzi

Lasiet arī: VIDEO | Iepazīsties, jaunā parauga pase – ar ko tā atšķiras no iepriekšējās

Lasiet arī: Rīgas domē atbalsta nosaukumu maiņu Maskavas ielai un citām ielām tās tuvumā

Lasiet arī: Alfonsa sindroms – četras zodiaka zīmes, kuru pārstāvji visbiežāk dzīvo uz sieviešu rēķina

Seko mums arī Facebook, X, Instagram un Draugiem!