Zemenes, tāpat kā visi rožu dzimtas augi, satur ļoti vērtīgo organisko skābi – elaguskābi. Visā pasaulē notiek nopietni pētījumi par tās izmantošanu onkoloģisko slimību profilaksei.

Svaigas zemenes vecina šķidruma apmaiņu organismā – kavē tūsku veidošanos, neļauj locītavās un uz asinsvadu sieniņās izgulsnēties sāļiem.

Sākoties sezonai, parasti uznāk karsts un saulains laiks. Ja organismā trūkst antioksidantu, daudziem, kas skaistā brūnuma dēļ visu dienu dzīvojušies pa sauli puspliki, var rasties problēmas ar acīm, ko izraisa radzenes duļķošanās un tīklenes struktūras izmaiņas. Lai tā nenotiktu, jāēd vairāk zemeņu.

Zemenes vislabāk ēst svaigas,
jo, termiski tās apstrādājot,
liela daļa tajās esošo labo vielu
iet bojā vai stipri cieš.
Salīdzinot ar dārza zemenēm, meža zemenītes tomēr ir daudz vērtīgākas, jo bioloģiski aktīvo vielu koncentrācija tajās ir lielāka. Lai tikpat daudz labumu uzņemtu no dārza zemenēm, tās jānotiesā daudz vairāk.

Zemenes vislabāk ēst svaigas, jo, termiski tās apstrādājot, liela daļa šo labo vielu ogās iet bojā vai stipri cieš.

Bet, ja labumus no zemenēm grib gūt arī ziemā, tad, lai maksimāli saglabātu vērtīgās vielas, vispareizāk tās būtu sasaldēt. Pirms ievietošanas saldētavā, tās tomēr labāk sastrādāt putriņā, jo atlaižot pat visgleznākās ogas tik un tā saplok un skaisto izskatu zaudē. Veselas var saldēt tikai meža zemenes – būdamas sīkas un koncentrētas, tās labi izskatās arī pēc atkausēšanas. Diemžēl zemenes, tāpat kā vairākums pārējo ogu, satur askorbātoksidāzi – dabisku fermentu, kas noārda C vitamīnu. Zemā temperatūrā fermenta aktivitāte pavājinās, bet atlaidinot turpina darboties, tāpēc daļa vērtīgo vielu iet bojā arī saldējot.

Meža zemenītes ieteicams arī kaltēt tējai – tikko pirmās odziņas nogatavojušās, nogriež visu meža zemenes kātu kopā ar auglīšiem, lapām un ziediem, sasien saišķīšos un izžāvē. Lielisks līdzeklis ziemā imunitātes celšanai!