Jautājumā par brokastīm cilvēku, tajā skaitā arī ārstu, uzskatus, var sadalīt divās grupās: vieni uzskata, ka brokastīm ir liela nozīme, otri – ka šis uzskats ir stipri pārspīlēts. Es teiktu, ka brokastu nozīmē ir pārspīlēta, īpaši, kad uzsver, ka neēdot tās var saslimt ar smagām kuņģa – zarnu trakta slimībām. Tā nav taisnība. Zinātne ir pierādījusi, ka brokastis nav tik būtisks faktors, lai izraisītu kādas saslimšanas.

 

Ja negribas brokastis, ko darīt?

Brokastīs tomēr derētu kaut ko nedaudz “ieknābāt” – izdzert siltu tēju vai kafiju un apēst kādu maizīti. Taču kas ir būtiski – ja cilvēkam patiešām negribās ēst agri no rīta, nav apetītes, nav jāspiež sevi ieturēt maltīti! Tā nav liela nelaime.

Otrs – nav arī vajadzīgs brokastis pārvērst par kārtīgu dienas ēdienreizi. Arī tas ir lieki.

Secināsim: mēs esam ļoti dažādi – tādi, kuriem nemaz negribās ēst no rītiem un tādi, kam brokastis labi garšo. Mans uzskats ir, ka šajā jautājumā nevajadzētu pārspīlēt ne vienā, ne otrā virzienā.

Video:

Brokastīs ēst vairāk, vakarā – mazāk?

Dažkārt pie manis nāk pacienti, kuru stāsts ir apmēram tāds – “Dakter, es reizēm izeju no mājas nepaēdis, pēc tam darbā sāk gribēties ēst, bet tad nav laika kārtīgi paēst un tā rezultātā tā lielākā ēšanas reize ir vakariņas. Un redziet esmu pārbarojies!”. Patiešām, redzu, ka šim cilvēkam ir zemādas tauku kārta. Viņš uzskata, ka vakarā savācis par daudz kaloriju un tāpēc kļuvis dūšīgāks. Kļūda! Viņš ir pārbarojies ne tāpēc, ka ēdis vakariņas, bet tāpēc, ka dienas laikā kopumā apēdis pārāk daudz kaloriju. Patiesībā tas, kurā diennakts laikā ir bijusi galvenā ēdienreize nav būtiski – svarīgs ir tikai kopējais dienā apēsto kaloriju daudzums.

Tātad, arī šajā faktorā brokastu loma tiek pārspīlēta – daudzi cilvēki joprojām dzīvo ar uzskatu, ka apēdot vairāk dienas pirmajā pusē un mazāk vakarā, viņiem nedraudēs liekā ķermeņa masa. Taču tā nav. Būtisks ir kopējais patērētais kaloriju skaits.

Lieka ķermeņa masa – izplatīta problēma Latvijā

Runājot par lieko ķermeņa masu, tā patiešām ir diezgan liela problēma starp Latvijas iedzīvotājiem, dažiem cilvēkiem pat stipri izteikta problēma un to tiešām pieļaut nevajadzētu. Ne jau izskata dēļ, bet tāpēc, ka lieka ķermeņa masa velk sev līdzi citas slimības: otrā tipa cukura diabētu, aptaukotas aknas, kas vēlāk var novest pie aknu iekaisuma, kā arī dažādas sirds slimības. Taču jāatceras, ka šī problēma nav risināma ar to, ka cilvēks ievēros principu – brokastīs ēdīs vairāk, bet vakariņās mazāk.

Svarīga piebilde!

Gribu gan piebilst, ka ir jāievēro, cik ilgu laiku, cik sen tāda brokastu negribēšana eksistē. Ja tas ir gadiem ilgi, no jaunības dienām, tad par varītēm sevi mocīt ar ēšanu no rītiem nevajag. Taču jāuzmanās, ja ir novērojams faktors, ka visu laiku brokastīs ir bijusi laba apetīte, bet pēkšņi tās vairs negribas. Piemēram, cilvēks gadiem ilgi rītos bijis apveltīts ar lielisku apetīti, bet te pēkšņi tās vairs nav. Dubultā uzmanība jāpievērš, ja cilvēks ir jau cienījamā vecumā. Šādos gadījumos noteikti ir jāapmeklē ārsts, jāizrunājas un iespējams, ka jāveic kādi papildus izmeklējumi.

Secināsim: brokastu nozīmi nevajag pārspīlēt, par varītēm sevi nemocīt ar kategorisku brokastu ēšanu. Brokastis vajag censties paēst, tā nav slikta lieta, bet, ja esat to cilvēku kategorijā, kam tās negribas, nekāds milzīgs kaitējums jūsu organismam ar to nodarīts netiks.

 

Saistītās tēmas: brokastisNo Danilāna kabinetaveselība

Komentāri 0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

youtube icon
Abonēt youtube